Lai gan Valsts Vides dienests šā gada 4.novembrī piešķīris AS Ventspils Tirdzniecības osta (VTO) licenci B kategorijas piesārņojošai darbībai, pret to lielus iebildumus izteikusi Ventspils dome, draudot pat ar vēršanos pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska. Veroties no malas, šāda rīcība varētu šķist visnotaļ cēla, ja vien aiz tās neslēptos Ventspils «lielkunga», smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga personīgās intereses.

Vēršoties pret VTO, pilsētas dome nav žēlojusi pašvaldības un sabiedriskos resursus, tostarp arī nodokļu maksātāju naudu, kaut gan politikas pazinējiem tāpat ir skaidrs, ka ne jau rūpēs par iedzīvotāju veselību un labklājību tas tiek darīts. Patiesais iemesls ir jau ierastā Lemberga vēršanās pret kompānijām, kuras viņš nekontrolē, un VTO ir viena no tām. Šoreiz Lemberga kaprīze «iegriezt» uzņēmumam, kas nav viņa kontrolē, ir tik liela, ka mērķa sasniegšanai tiek manipulēts ar faktiem un maldināta sabiedrība. VTO turklāt ir potenciāli Latvijas valstij piederošs uzņēmums, ja tiesvedība beigsies ar valsts uzvaru, tad arestētās uzņēmuma daļas tiks atsavinātas par labu valstij. Kā zināms, Uzņēmumu reģistrs (UR), izpildot Anglijas tiesas lēmumu par lieguma noteikšanu kapitāldaļām, kuru, iespējams, patiesais labuma guvējs ir Lembergs, uzlika aizliegumu jebkādā veidā atbrīvoties, rīkoties vai samazināt vērtību jebkuriem viņa aktīviem vairākās kapitālsabiedrībās, tostarp VTO.

Jaunā licence VTO ļautu atjaunot akmeņogļu pārkraušanu līdz 1,5 miljoniem tonnu gadā pārkraušanas kompleksā Pārventas dzīvojamo rajonu tuvumā un par 1,6 miljoniem tonnu gadā palielināt akmeņogļu un apveltās dzelzsrūdas un dzelzsrūdas koncentrātu pārkraušanas apjomu pretī Vecpilsētai. Licences neiegūšana vai prasība pēc slēgta termināļa, kura uzcelšanai būtu nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi, uzņēmumu novestu līdz bankrotam. Tāds, iespējams, esot viens no «Ventspils barona» slēptajiem mērķiem – parādīt prokuratūras iecelto pārvaldnieku nespēju pārvaldīt Lembergam slēpti piederošās daļas un maksimāli samazināt arestēto aktīvu vērtību. Jāpiebilst, ka vienlaikus Lembergs caur brīvostas pārvaldi vairāku desmitu miljonu latu apmērā atbalsta, iespējams, sev slēpti piederošus uzņēmumus Arbo, Dendrolight un citus, kas jau atrodas uz bankrota sliekšņa.

VTO ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Ventspilī. Uzņēmums pērn nodokļos samaksājis 1,81 miljonu latu, tostarp 0,65 miljonus Ventspils pilsētas budžetā. Savukārt šā gada prognoze paredz, ka nodokļos tiks samaksāti 1,82 miljoni latu, tai skaitā pilsētas budžetā 0,62 miljoni latu. «VTO ir 387 pastāvīgie darbinieki, ar kuriem ir noslēgti darba līgumi, taču ņemot vērā ārštata personālu, strādājošo skaits sasniedz 1 000 cilvēku, kuru vidū ir gan ventspilnieki, gan citu Kurzemes pilsētu iedzīvotāji. Turklāt no VTO ir atkarīga arī citu uzņēmumu darbība Ventspilī – tās ir velkoņu, celtniecības un montāžas, autotransporta un personāla pakalpojumu, kā arī daudzas citas kompānijas un uzņēmumi,» intervijā portālam BNN norāda VTO Administratīvi tiesiskā departamenta direktore Alīna Rugine.

Novembra sākumā bezdarba līmenis Ventspilī ir 7,6%, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Latvijas lielāko pilsētu vidū. «Ja VTO tiktu novesta līdz maksātnespējai, sekas būtu dramatiskas, jo esam Ventspils pilsētas pamats. Var runāt par perspektīvām tūrismā, ko tik ļoti uzsver Lemberga kungs, taču ir saprotams, ka tie ir tikai trīs mēneši gadā, turpretī iedzīvotāji grib dzīvot 12 mēnešus gadā,» piebilst VTO pārstāve, velkot paralēles ar risku Ventspilij sekot Liepājas pēdās, kur, kā zināms, līdz maksātnespējai novests uzņēmums Liepājas metalurgs. BNN jau ziņoja, ka Liepājas metalurga dīkstāve jau ir atspoguļojusies Latvijas ekonomikā, bankrota tiešās un netiešās izmaksas valstij kopā novērtētas no 230 līdz 250 miljoniem latu. Nesaņemtie nodokļi un vairāki miljoni bezdarbnieku pabalstos ir tikai divas no pozīcijām, ar ko valstij jārēķinās. Arī Liepājā pēc uzņēmuma maksātnespējas iestāšanās bez darba varētu palikt ap tūkstoti cilvēku.

Ventspils domes deputāts Aivis Landmanis intervijā portālam BNN pauž uzskatu, ka «Lembergam iznīcinot VTO, vieta nepaliks tukša. Noteikti tiks radīts jauns, ar Lembergu saistīts uzņēmums, kas, iespējams, nodarbosies ar to pašu, ko tagad dara VTO.» Landmanis skaidro, ka ir jāskatās pagātnē, lai izprastu, kāpēc šobrīd dome vēršas pret VTO. «Gadiem ilgi Ventspilī visu kontrolē Lembergs un viņa padotie. Ventspils pilsētā, brīvostā viss tiek pakārtots viņa iegribām. Ventspils Brīvostas pārvalde ir padarīta pilnīgi slepena komersantiem, kas strādā Ventspils brīvostā, nav skaidri spēles nosacījumi, kas turklāt arī ir atkarīgi no Lemberga iegribām,» saka pašvaldības deputāts, piemetinot, ka līdzīga situācija ir arī domē, kur opozīcijā esošie deputāti apzināti netiek iepazīstināti ar viņus interesējošo informāciju par dažādiem jautājumiem, tostarp brīvostas darbību.

«Līdz ar tiesvedībām un Lemberga aktīvu iesaldēšanu vairākās kapitālsabiedrībās, tostarp Ventbunkerā, Kālija parkā un arī VTO, Lembergs zaudējis kontroli šo uzņēmumu pārvaldēs. Tieši tas viņam arī licis krasi mainīt domas, ka VTO darbības rezultātā pilsētā smird un put. Pirms viņš zaudēja šo ietekmi, VTO nedz putēja, nedz smirdēja,» uzsver Landmanis. Viņš piebilst, ka Lemberga kontrolētie uzņēmumi Ventamonjaks, Bio-Venta, kā arī Kurzemes granulas, pašvaldības lielās katlumājas un Ventspils zivju konservu kombināts rada desmitiem reižu lielāku piesārņojumu kā VTO. No Landmaņa teiktā var secināt – ja Lembergs joprojām kontrolētu uzņēmumu, pašvaldība noteikti atzītu, ka ogļu putekļi ir ļoti veselīgi.

«Turklāt jāņem vērā, ka VTO savulaik bija plāns savā teritorijā izveidot specializētus termināļus, bet Ventspils dome to neļāva realizēt, jo Lembergam tajos nebija paredzēta ietekme. Tagad dome neļauj pārkraut esošās kravas, bet savulaik neļāva uzņēmumam attīstīties. Ja dome būtu ļāvusi būvēt termināļus, vaļējā teritorija, kur tiek pārkrautas ogles, samazinātos dabīgā ceļā,» norāda deputāts, piebilstot, ka vienā dienā nevar mainīt kravu struktūru, jo ilgtermiņa ieguldījumiem ir jāatrod investors, bez tam jaunie projekti tik un tā varēs realizēties tad, ja tiks ievērotas Lemberga intereses.

Viens no piemēriem, kad laba biznesa ideja nogremdēta, jo tajā nav bijusi atvēlēta vieta Lemberga ietekmei, bija miltu un makaronu fabrikas būvniecība VTO termināļa teritorijā, par ko iestājās Ventspils graudu termināļa pārstāvis Vladislavs Šafranskis. BNN jau vēstīja, ka projekta, kuru bija gatavi realizēt investori no Kazahstānas, vērtība būtu 15 miljoni eiro, bet investīcijas būtu jāatmaksā sešu gadu laikā. Taču «pilsētas tēviem» bija un joprojām ir cits viedoklis, saskaņā ar kuru pilsētai labs ir tikai tas, kas labs ir tās mēram. Tā nu Ventspilī ir iekārtots, ka tranzīta sfēras pārstāvji, kas strādā Lembergam «svešos» uzņēmumos, ir izslēgti no jebkādas piekļuves lēmumiem, kas saistīti ar investīciju klimatu pilsētā, un līdzīgs liktenis ir piemeklējis arī daudzas citas ieceres.

Lai gan dome pārmet Valsts Vides dienestam neieinteresētību nodrošināt ventspilniekiem iespēju dzīvot nepiesārņotā un drošā vidē, Lembergs, šķiet, ir «piemirsis», ka lielākais gaisa piesārņotājs pilsētā ir PU Siltums un SIA Kurzemes granulas. Kurzemes granulas bez tam rada arī sprādzienbīstamību pilsētā – pulvermucā. Piemēram, 2008.gadā SIA Kurzemes granulas telpās nogranda sprādziens. Sprādziens notika ražošanas ceha granulu atsijas konveijerā, kā dēļ notika skaidu aizdegšanās. Savukārt ugunsgrēka dēļ bojātas tehnoloģiskās iekārtas, izsisti logu stikli un deformētas sienas.

Turklāt liela sprāgstoša bumba ir arī, iespējams, viņa paša slēpti kontrolētaisVentamonjaks, ko uzskatāmi parādīja 2005.gada 9.janvāra spēcīgā vētra. Toreiz bailēs no amonjaka noplūdes, pakļaujot sevi briesmām zem lūztošiem kokiem un spēcīgā vēja radītām sekām, daudzi ventspilnieki pameta pilsētu, dodoties Kuldīgas un Rīgas virzienā. No pusnakts līdz rītam Ventspili tonakt pameta vairāki tūkstoši iedzīvotāju. Pēc šī notikuma tika aplēsts, ka ļaunākajā gadījumā amonjaka iznīcinošo iedarbību sajustu līdz pat Talsiem un Kuldīgai. Kā norāda mediķi, ja elpceļos nonāk 100% amonjaks, cilvēku gaida ātra nāve, jo tiek izdedzināti iekšējie orgāni. Reaģējot uz pārmetumiem par informācijas trūkumu 9.janvāra naktī, Lembergs toreiz laikrakstam Diena izteicās: «Vai tad man vajadzēja braukāt pa pilsētu ar megafonu un apziņot iedzīvotājus?»

Tāpat BNN jau vēstīja, ka 2011.gadā naktī no 30. uz 31.oktobri notika noplūde dzīvībai ļoti bīstamas vielas – akrilnitrila pārkraušanas laikā no termināla Ventamonjaksuz tankkuģi Asc. 34.piestātnes rajonā, kur kuģī pārkrauta viela, akrilnitrila tvaiku koncentrācija gaisā pārsniedza normu par 500 reizēm, bet ūdenī – par 400 reizēm. Turklāt Ventspils iedzīvotāji nebija brīdināti par briesmām, netika uzlikts aizliegums ūdens ievākšanai no ostas akvatorija un zvejošanai. Tikai laimīgas sagadīšanās dēļ akrilnitrila tvaiki līdz ar vēju netika aiznesti līdz dzīvojamajiem kvartāliem. Ar dažādu smaguma pakāpju saindēšanos slimnīcā nokļuva maiņas meistars Valentīns Čerņakovs, operatori Artūrs Morars un Aleksejs Efimovs. Toreiz ne Ventspils mērs Lembergs un trīs viņa vietnieki, ne arī pilsētas dienestu vadītāji un pilsētas plašsaziņas līdzekļi astoņas dienas par notikušo nav minējuši ne vārda.

Patiesībā VTO adresētie pārmetumi par vides piesārņošanu ir lieki, jo gaisa kvalitāte Ventspilī ir laba un pēdējo gadu laikā ir tikai uzlabojusies. Tā, piemēram, daļiņu PM10 koncentrācija Ventspilī laika posmā no 2008. līdz 2011.gadam ir samazinājusies un arī citas piesārņojošās vielas uzrāda līdzīgu tendenci. Ventspilī gaiss ir ne vien tīrāks kā, piemēram, Rīgā, uz Brīvības vai Kr.Valdemāra ielām, bet arī Liepājā. «Eiropas Savienībā un Latvijā ir noteikti gaisa kvalitātes robežlielumi – zinātniski pamatoti piesārņojuma līmeņi, kas noteikti, lai novērstu, nepieļautu vai mazinātu piesārņojuma kaitīgo iedarbību uz cilvēka veselību vai uz vidi. Cilvēka veselībai ir kaitīgas sīkās putekļu daļiņas, kas var iekļūt cilvēka plaušās. Tāpēc normatīvie akti nosaka robežlielumu cilvēka veselības aizsardzībai daļiņām PM10 un daļiņām PM2,5. Daļiņām PM10 gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai ir 40 µm/m3, un Ventspilī konstatētās gaisa piesārņojuma koncentrācijas ir ievērojami zemākas nekā šis līmenis,» portālam BNN norāda gaisa piesārņojuma izkliedes novērtēšanas uzņēmuma SIA Elle pārstāve Aiga Kāla.

Viņa turpina: «Papildus gaisa kvalitātes valsts novērojumu tīkla monitoringa stacijām gaisa kvalitātes mērījumi Ventspilī tiek veikti arī tieši uz VTO ražošanas teritorijas robežas abos pārkraušanas kompleksos. Uzņēmums mērījumus veic kopš 2009.gada, un augstākā daļiņu PM10 gada vidējā vērtība konstatēta 2010.gadā, kad tā sasniedza 26,07 µm/m3. Tas ir būtiski zemāks piesārņojuma līmenis nekā pieļaujamais robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (40 µm/m3).» Eksperte norāda, ka «Pārskata par gaisa kvalitāti Latvijā 2012.gadā» dati liecina, ka nelabvēlīgāka situācija nekā ar daļiņām PM10 un PM2,5 Ventspilī ir konstatēta saistībā ar benzola un benz(a)pirēna piesārņojumu. Šo vielu koncentrācijas pārsniedz augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni cilvēka veselības aizsardzībai.

Lai arī dome manipulē ar informāciju, ka šā gada martā veiktajā iedzīvotāju socioloģiskajā pētījumā kā trešo būtiskāko problēmu, kas būtu jārisina Ventspilī, respondenti norādījuši gaisa kvalitātes uzlabošanu, pret jaunās atļaujas izsniegšanu VTO savākti 155 iedzīvotāju paraksti, ko apkopojusi Latvijas Zaļās kustības Ventspils nodaļa, bet par licences piešķiršanu iestājušies 575 ventspilnieki.

«Ministru prezidentam adresētā vēstule, kā arī plašsaziņas līdzekļos izplatītā informācija ir liekulība no Ventspils domes puses. Visus argumentus, ko dome iesniedza vides speciālistiem, mēs esam atspēkojuši. Šobrīd domes vēršanās pret mums ir drīzāk savu interešu bīdīšana nevis rūpes par iedzīvotājiem,» pauž Rugine. Viņa norāda, ka šī brīža domes rīcība ir drīzāk PR gājieni, un nesaredz iespēju domei apstrīdēt uzņēmumam piešķirto licenci. Domei bija 90 dienas laika rīkoties, tāpat notikusi mēnesi ilga sabiedriskā apspriešana, un rezultātā licence VTO tomēr piešķirta. Kā piemēru Rugine min Baltic Coal Terminal uzvaru strīdā ar Ventspils domi, kad tā izteikusi pretenzijas pret Valsts vides dienesta izsniegto atļauju piesārņojošai darbībai. Toreiz Vides pārraudzības valsts birojs bija iesniedzis Administratīvajā rajona tiesā rakstveida viedokli, ka Ventspils domei nav tiesību apstrīdēt Valsts vides dienesta izsniegtās atļaujas.

Tāpat VTO pārstāve uzsver, ka nav korekti no pilsētas domes puses iedzīvotājus biedēt ar draudiem, ko ogļu piesārņojums var radīt viņu veselībai, jo pēc gaisa mērījuma datiem VTO ogļu putekļa daļiņas gaisā gada laikā pat tuvu nesasniedz tos rādītājus, kas apdraudētu cilvēka veselību. «Runa ir tikai par estētikas momentu, ko rada ogļu putekļi, piemēram, netīrām palodzēm vai logiem, nevis cilvēku veselības apdraudējumu. Turklāt VTO attīstās un tagad mēs varēsim kontrolēt putēšanu arī ziemā, ne tikai vasarā, kad ogles tiek laistītas ar ūdeni. Turpmāk ziemā ogļu kaudzes ar sniegu apklās sniega pūtēji, pat ja dabā sniega nebūs. Tas būs ne vien estētiski, bet arī nodrošinās, ka vējš nevarēs aizpūst prom ogļu putekļus. Esam saņēmuši jauno atļauju, ko nopelnījām, un ja kāds to mēģinās apstrīdēt, mēs aizstāvēsimies,» uz jautājumu, vai VTO ir gatava arī tiesāties, atzīst uzņēmuma pārstāve.

Arī VTO priekšnieka palīgs saimnieciskajos jautājumos Gatis Meiris norāda, ka neizsniedzot VTO licenci, bez darba paliktu visi VTO darbinieki, kas būtu katastrofa, ko varētu pielīdzināt Liepājas metalurgam. «Ventspils pilsēta būs tikai zaudētāja, jo budžetā netiks ieskaitīti nodokļi un bez darba palikušiem darbiniekiem nāksies lūgt bezdarbnieka pabalstu valstij vai pamest pilsētu, kā arī daļai apkalpojošo uzņēmumu nāksies zaudēt daļu peļņas, kas atkal noved pie bezdarba un nodokļu samazinājuma Ventspils pilsētas budžetā un Ventspils brīvostā. Ventspils vienmēr ir bijusi ostas pilsēta un tāda arī paliks. Ja mēs – iedzīvotāji – būsim tik kategoriski pret visu, kas mums traucē ostas darbībā, tad paliks Ventspils pilsēta bez dvēseles, bez iedzīvotājiem un bez darba vietām un stabiliem uzņēmumiem,» rezumē uzņēmuma pārstāvis.

Avots: bnn.lv